Neiroendokrīno audzēju (NET) simptomi katram pacientam var būt atšķirīgi, reizēm saslimšana norit bez simptomiem, un nav divu vienādu pacientu. Katrs NET pacienta gadījums ir unikāls. Un neatkārtojamas ir arī zebras – visām ir svītras, bet nav divu vienādu rakstu. Tāpēc zebra ir starptautiskais NET simbols.
Neiroendokrīnie audzēji (neuroendocrine tumours, NET) ir reti audzēji, kas var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi, kas attīstās cilvēka organismā no plaši izplatītajām neiroendokrīnās sistēmas šūnām. Neiroendokrīno sistēmu veido nervu šūnas, kuras vienlaikus spēj producēt hormonus un regulē dažādu orgānu darbību. Kad neiroendokrīnās šūnas sāk mainīties un vairojas nekontrolēti, attīstās NET. Visbiežāk NET veidojas kuņģa–zarnu traktā, aizkuņģa dziedzerī vai plaušās, tomēr tas var attīstīties arī olnīcās, ādā vai tīmusa audos. Tomēr vairāk nekā pusē gadījumu NET attīstās gremošanas traktā.
“Man kā onkologam būtiskākais NET identificēšanā un ārstēšanā ir savlaicīgums, tas ir ātra un precīza diagnostika, lai laicīgi uzsāktu ārstēšanu. Svarīgi ir slimību atklāt pēc iespējas lokālā stadijā, kad vēl nav attālu metastāžu. Kā jau ir zināms, NET audzēji, tiek saistīti ar labākiem izdzīvotības un prognozes rādītājiem salīdzinot ar citām onkoloģiskām slimībām,” stāsta Aija Geriņa-Bērziņa, Dr. med. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja, onkoloģe ķīmijterapeite.
Simptomi var variēt, atkarībā no audzēja lokalizācijas organismā, kā arī cik ātri notiek audzēja augšana un izplatība. Simptomi ir atkarīgi no NET audzēja tipa – vai tas izdala hormonus (endokrīni aktīvs) vai nē (audzējam nav endokrīnās aktivitātes). Kuņģa-zarnu trakta traucējumus NET pacientiem novēro visbiežāk: caureja (diareja), diskomforts vēderā, sāpes un uzpūšanās, kā arī krišanās svarā. Tāpat par NET klātbūtni var liecināt izmaiņas ādā kā sejas un kakla pietvīkums vai nosarkšana, asinsspiediena svārstības, trokšņi elpojot, apgrūtināta elpošana, paātrināta sirdsdarbība. Ņemot vērā simptomu daudzveidību un specifitātes trūkumu, katram otrajam pacientam ar šo audzēju sākotnēji tiek uzstādīta nepareiza diagnoze, norakstot simptomus uz trauksmi, veģetatīvo distoniju vai kairināto zarnu sindromu. Visbiežāk pacienti sūdzas par sāpēm vēderā. [1]
Lielākā daļa NET līdz pat metastāžu attīstībai var būt hormonāli neaktīvi un nekādus simptomus nerada, kas ir viens no iemesliem, kāpēc šos audzējus atklāj nejauši un bieži vien – novēloti. Katram trešajam pacientam, kam tiek atklāts NET, netiek konstatēti acīmredzami klīniskie simptomi, un gandrīz katrs piektais tiek uzņemts slimnīcā citu iemeslu dēļ – ar akūtu apendicītu, akūtu zarnu iekaisumu, asiņošanu no kuņģa-zarnu trakta. Tieši sarežģītās diagnostikas dēļ diagnozes noteikšanas laikā teju trešdaļai pacientu jau izveidojušās metastāzes citos orgānos, galvenokārt aknās. Apmēram 50% NET gadījumu tiek atklāti III stadijā, bet atsevišķus audzēju veidus konstatē tikai tad, kad tie jau attīstījušies IV stadijā, piemēram, tievās zarnas NET gadījumā tie ir 42%. [1]
Visbiežāk NET lokalizējas tievajā, taisnajā un resnajā zarnā, aizkuņģa dziedzerī, kuņģī vai tārpveida piedēklī. [2]
Visizplatītākā primārā audzēja vieta ir aizkuņģa dziedzeris (30,7%), kuņģis (24,9%) un tievā zarna (20,5%). [1] Kopumā NET veido 2% no visiem kuņģa-zarnu trakta audzējiem [3].
NET pacientu vecuma amplitūda svārstās no 18 līdz 90 gadiem, bet vidējais pacientu vecums diagnozes noteikšanas brīdī ir 61 gads, un lielākā daļa no visiem pacientiem ir sievietes. [1]
Kaut arī NET ir salīdzinoši reti sastopama audzēja forma, tam ir tendence kļūt izplatītākam, kas, iespējams, saistīts ar precīzāku audzēja atpazīšanu un diagnostiku. Šim audzēju veidam ir iespējama ļoti daudzveidīga terapija, ar kuru iespējams pacientu gan izārstēt un uzlabot dzīves kvalitāti, gan paildzināt dzīvildzi metastātiska procesa gadījumā. [1]
“Kad es uzzināju savu diagnozi, es sapratu, ka visām sievietēm jābūt ļoti piesardzīgām. Ja dodaties pie ārsta un dzirdat, ka viss ir kārtībā, bet Jums ir kaut mazākās šaubas, ka viss nav tik pozitīvi – jāsper tas solis un jāiet pārbaudīties pie cita ārsta. Jebkura kavēšanās var būt ļoti dārga,” – saka paciente ar NET.
Uzzināt vairāk
1.Vai šī diagnoze Jums bija pārsteigums?
Jā, šī diagnoze bija pārsteigums.
2.Kā Jūs to uzzinājāt?
Viss sākās 2014. gada pavasarī. Maija pirmajā dienā manas kājas bija pietūkušas no cirkšņa līdz kāju pirkstu galiem. Kaut gan pāris dienas iepriekš esmu cītīgi strādājusi dārzā, tāpēc man šķita, ka esmu tikai kaut ko saspiedusi. Pat tad, kad tūska nepārgāja un manas kājas turpināja pietūkt, es domāju, ka tas nav nopietni un pāries pats no sevis.
Tolaik strādāju skolā par galveno pavāru, tāpēc gribēju pabeigt mācību gadu un uzreiz pēc tam ieskatīties situācijā nopietnāk. Pēc mācību gada beigām es devos pie ģimenes ārsta lai veiktu asins un urīna analīzes. Mani informēja, ka man jāveic ultraskaņas ehoskopija. Taču jūnija pirmajās dienās ģimeni piemeklēja nelaime un turpmāko ārstēšanu nācās atlikt. Tāpēc tikai 16. jūnijā man tika veikta vēdera dobuma ultrasonogrāfija.
Dakteris uzreiz pateica, ka neesmu tik vesela kā domāju un nosūtīja pie ginekologa. Ginekologs pēc apskates bija ļoti noraizējies un lika pēc iespējas ātrāk vērsties pie pieredzējušāka speciālista sīkākai izmeklēšanai un diagnozes noteikšanai. Šo periodu atceros kā caur miglu, jo tajā laikā man bija daudz emocionālu pārdzīvojumu: Es jutos fiziski un psiholoģiski slikti.
Steidzami pieteicu privātu konsultāciju pie onkoginekologa Viļņā. Pēc apskates un tālākajām pārbaudēm tika atklāts, ka manā dzemdē ir daudz jaunveidojumu un man steidzami tika nozīmēta ķirurģiskā operācija. Operācijas laikā man tika izņemta dzemde, olnīcas, dzemdes kakls, kuņģis un daļa no tievās zarnas. Operācija bija ilga un sarežģīta, taču veiksmīga. Pēc operācijas man atklāja līkumainās zarnas neiroendokrīno audzēju 4. stadijā.
Lai gan operācijas laikā tika izņemti visi sasniedzami jaunveidojumi, aknās palika vairākas metastāzes. Tāpēc bija nepieciešama ne tikai pēcoperācijas rehabilitācija, bet arī turpmāka ārstēšana. Pēc nepieciešamajām pārbaudēm man nozīmēja injekciju terapiju – zāles, kas saistās pie audzēja somatostatīna receptoriem, atkārtotas asins analīzes un DT/MRI. Šī ārstēšana Kauņas klīnikā sākās 2014. gada novembrī un turpinājās līdz 2021. gada jūlijam.
3.Kā tā ir mainījusi Jūsu dzīvi?
Nebija laika izmisumam. Es darīju visu, lai dzīvotu un izveseļotos. Es pamanīju, ka pēc diagnozes noteikšanas un operācijas mana dzīve it kā būtu sākusies no jauna. Es jūtos tā, it kā man būtu dota vēl viena iespēja redzēt pasauli citām acīm. Sapratu, ka es tiešām ļoti gribu dzīvot.
Nebija viegli saskaņot darbu un ārstēšanos, lai gan kopš operācijas strādāju tikai pusi dienas. Tāpēc 2018. gadā, bērnu mudināta, aizgāju no darba. Vispārīgi runājot, es ievēroju, ka nogurstu ātrāk, un dažreiz man ir vispārējs ķermeņa vājums, bet, salīdzinot ar diagnozes nopietnību, es jūtos patiešām labi. Agrāk darīju daudz fiziska darba un vienmēr domāju, ka daru par maz, ka man jādara vairāk. Šī sevis žēlošana pazuda uzreiz pēc diagnozes noteikšanas. Tagad es nekauninu sevi par to, ka nevaru kaut ko izdarīt. Mājas darbi ir kļuvuši par prieku, un es daru tik daudz, cik varu, neprasot no sevis pārāk daudz. Es visu laiku stāstu sev un uzskatu, ka dzīve ir ļoti skaista, ka man viss ir labi, ka man ar visu pietiek.
Šī gada 28. jūlijā man tika veikta magnētiskā rezonanse, kas atklāja, ka divi metastātiski veidojumi ir palielinājušies un klāt parādījušies vēl divi mazi. Pēc turpmākajām pārbaudēm kļuva skaidrs, ka ir pieejama jauna ārstēšanas metode – peptīdu receptoru radionuklīdu terapija (177Lu Lutathera). Šogad šī ārstēšana sākās Kauņas klīnikas Nukleārās medicīnas nodaļā. Ārstēšanas kursā ietilpst četras procedūras ik pēc 8 nedēļām. Es biju tikai otrais pacients, kuram tika veikta šāda ārstēšana. Pavisam nesen man bija otrā ārstēšana. Esmu priecīga, ka Lietuvā ir pieejamas inovatīvākās ārstēšanas metodes. Man ir paveicies, ka pat pēc septiņu gadu veiksmīgas ārstēšanas un onkoloģiskās slimības negatīvās dinamikas joprojām parādās jaunas ārstēšanas metodes.
4.Vai, atskatoties pagātnē, domājat, ka varējāt kaut ko darīt savādāk – pievērst lielāku uzmanību simptomiem, meklēt cita ārsta viedokli, vairāk klausīties utt.?
Es tā nevarētu teikt. Es priecājos, ka nodzīvoju tik ilgi, pirms saslimu. Taču arī pirms diagnozes uzstādīšanas gāju uz regulārām ginekoloģiskām apskatēm, visām profilaktiskajām pārbaudēm, menstruālais cikls bija ideāls. Diemžēl ginekologs tanī laikā pārbaudēs neko aizdomīgu nemanīja. Domāju, ja slimība būtu atklāta agrāk, bojājumu apjoms būtu daudz mazāks.
Bet ir tā kā ir. Es noteikti nevienu nevainoju. Taču sapratu, ka visām sievietēm jābūt daudz uzmanīgākām. Teiksim, ja jūs ejat pie ārsta un jums saka, ka viss ir kārtībā un jums ir kaut mazākās šaubas, jums noteikti jāiet pie cita ārsta. Galu galā sievietēm ir jābūt īpaši uzmanīgām, lai nepalaistu garām simptomus un rūpētos par savu veselību.
[1] Ptasnuka M., Ozolins A., Narbuts Z., Truskovs A., Sperga M., Plaudis H. (2019) Epidemiological Data and Treatment of Gastroenteropancreatic Neuroendocrine Neoplasms: Insights From Tertiary Referral Hospitals in Latvia. World Journal of Surgery / Official Journal of the International Society of Surgery (Société Internationale de Chirurgie)
[2] Viļisova S., Karpenska-Allaža N. (2021) Neiroendokrīnā audzēja (NET) pacienta dienasgrāmata. Simptomu kontrole un ārstēšana.
[3] Massironi S., Conte D., Rossi R. et al (2015) Somatostatin analogues in functioning gastroenteropancreatic neuroendocrine tumours: literature review, clinical recommendations and schedules. Scand J Gastroenterol 51(5):513–523.