Uzturs

Veselīgs uzturs nodrošina pareizo uzturvielu un enerģijas daudzumu, vairo pašapziņu un palīdz justies pārliecinātākam ikdienas dzīvē, kā arī spēlē nozīmīgu lomu NET simptomu mazināšanā. Daži pārtikas produkti vai ēšanas paradumi var provocēt izplatītus ar NET saistītus simptomus.

Foto: Butautas Barauskas
Dr.med. Edita Gavelienė
VU slimnīcas Santaros klīnikas Hepatoloģijas, gastroenteroloģijas un uztura terapijas centra Lietuvā dietoloģe.

“Ēdienam mūsu dzīvē ir daudz, dažreiz negaidītu, funkciju. Pirmkārt un galvenokārt, protams, ir barības vielu un enerģijas vajadzību apmierināšana. Cilvēka ķermenis nevarētu darboties bez virknes vielu no ārējās vides, tostarp makroelementiem, piemēram, olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem, kas nodrošina pietiekamu enerģiju un reģenerāciju, un mikroelementiem, kas veicina vielmaiņu, sintēzi un paša organisma vielmaiņu. Vēl viena svarīga pārtikas funkcija: sociālā. Ēdiens ir sociāla funkcija: tas ir veids, kā mēs demonstrējam savas attiecības, dažreiz lai parādītu savu sociālo statusu, lai sazinātos. Vēl viens pārtikas funkciju kopums: psiholoģiskais. Ēdiens ir psiholoģiskais instruments: to izmanto, lai mazinātu trauksmi, meklētu pārliecību, skumtu, priecātos… Bet galvenokārt pārtikas funkcija ir veicināt labu veselību un emocionālo labsajūtu.
Tieši tas novērš hronisku slimību, tostarp vēža, attīstību,” – stāsta Dr.med. Edita Gavelienė, VU slimnīcas Santaros klīnikas Hepatoloģijas, gastroenteroloģijas un uztura terapijas centra dietoloģe.

Vissvarīgākais, kas jāzina, ir tas, ka ēšana un ēdiens ir tās lietas dzīvē, kurām nevajadzētu notikt haotiskā veidā. Tās ir jāatceras un jāplāno. Sāciet ar ēdienreižu plānošanu dienas plānotājā, pēc tam salasiet produktu komplektu dienas ēdienreizēm un veltiet laiku ēdiena pagatavošanai un ēšanai.

Jo daudzveidīgāks uzturs pārtikas ziņā, jo labāk veselībai. Nav nepieciešams ierobežoties ar vienu graudaugu vai pāris dārzeņu veidiem. Izvēlieties dārzeņus dažādās krāsās, tekstūrās un ēdiet tos svaigus, tvaicētus vai skābētus. Noteikti atcerieties par pākšaugiem un ēdiet augļus katru dienu. Arī pilngraudu graudaugi ir daļa no ikdienas uztura. Plānojot savu uzturu, divas trešdaļas pārtikas jāiegūst no augu izcelsmes avotiem un viena trešdaļa no dzīvnieku izcelsmes avotiem.

Jāizvairās no pārstrādātas gaļas, cukura, saldinātiem dzērieniem, ēdieniem, kas var saturēt transtaukskābes, un ēdieniem, kas bagāti ar piesātinātajiem taukiem.

Katram pašam jāveido sava ikdienas ēdienkarte atbilstoši savām ģimenes tradīcijām, laikam, ko iespējams veltīt ēdiena gatavošanai un ēšanai, un veselības stāvoklim.

Vispārīgie padomi nav piemēroti visiem. Ja pacientam ir specifiski simptomi vai viņš zaudē svaru, var būt noderīgi individuālie uztura ieteikumi.

Uzpūšanās cēloņi un risinājumi tās novēršanai

Vēdera uzpūšanās ir viens no biežākajiem NET simptomiem, taču tajā pašā laikā tā ir pilnīgi normāla, pat fizioloģiska sajūta, kas nozīmē, ka zarnu baktērijas darbojas un tā rezultātā neizbēgami rada gāzes. Diēta ar lielāku šķiedrvielu saturu (kura nāk par labu jūsu veselībai) arī veicina vēdera uzpūšanos.

Uzpūšanās kļūst par problēmu, ja ir tik daudz gāzu, ka tās sāk stiept vēdera sienu, ir jūtamas sāpes, un gāzes neiziet vai iziet ar sāpēm. Tam var būt daudz iemeslu, piemēram, vēdera uzpūšanās var liecināt par pārtikas – laktozes, lipekļa vai citu pārtikas sastāvdaļu – nepanesību. Taču, lai pārtika nekļūtu par galveno vēdera uzpūšanās cēloni, ieteicams:

  • nesteigties ēdot. Jo labāk ēdiens tiek sakošļāts un sajaukts ar siekalām, lai veidotos kumoss, jo vieglāk to sagremot. Turklāt steigā palielinās arī uzņemtā gaisa daudzums;
  • nedzert no pudeles vai caur salmiņu, jo tādā veidā tiek uzņemts vairāk gaisa;
  • nelietot pārtiku ar saldinātājiem – daži saldinātāji izraisa vēdera uzpūšanos;
  • mēģināt uzņemt nepieciešamo daudzumu ar šķiedrvielām bagātu pārtiku. Tiek lēsts, ka 20–30 g šķiedrvielu dienā nāk par labu veselībai. Vairāk nekā 50 g šķiedrvielu uzņemšana ar uzturu var izraisīt ievērojamu vēdera uzpūšanos, it īpaši, ja tiek uzņemts vairāk nešķīstošo šķiedrvielu (piemēram, augļu un dārzeņu mizas, kviešu klijas);
  • uzlabot neveselīgu zarnu baktēriju sastāvu, piemēram, pēc ārstēšanas ar antibiotikām. Konsultējoties ar ārstu, jāizvēlas atbilstošas ​​probiotikas;
  • uzņemt pareizo šķidruma daudzumu.

Galvenie dzīvesveida aspekti vēža profilaksei

Saskaņā ar Starptautiskā vēža pētījumu fonda datiem (2018) galvenie dzīvesveida aspekti vēža profilaksei ir sekojoši.

  • Regulāras fiziskās aktivitātes;
  • Veselīgas ķermeņa masas sasniegšana un uzturēšana;
  • Pietiekama dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu daudzuma iekļaušana ēdienkartē;
  • Izvairīšanās no pārstrādātiem pārtikas produktiem;
  • Sarkanās gaļas un gaļas pārstrādes produktu patēriņa ierobežošana;
  • Izvairīšanās no pievienotajiem cukuriem un saldinātiem dzērieniem;
  • Alkohola patēriņa ierobežošana;
  • Uztura bagātinātāju lietošana, tikai konsultējoties ar ārstu noteiktu vielu nepietiekamības gadījumā;
  • Zīdaiņu barošana ar mātes pienu.