Ja pacienta neiroendokrīnie audzēji (NET) ir izplatījušies aknās un tos nevar izņemt ķirurģiski, NET ārsts var ieteikt dažādas medicīniskas procedūras šo sekundāro audzēju apkarošanai.
Neiroendokrīno audzēju (NET) terapija
Neiroendokrīnā vēža ārstēšana galvenokārt ir atkarīga no primārās audzēja atrašanās vietas, no tā, vai vēzis ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām un vai audzējs izdala hormonus un izraisa simptomus.
Dažos gadījumos tiek veikta ķirurģiska iejaukšanās. Medikamentozo ārstēšanu izmanto, lai mazinātu simptomus un/vai kontrolētu audzēju augšanu. Var izmantot arī staru terapiju, kā arī ķīmijterapiju. Ir arī gadījumi, kad ārstēšana netiek veikta, bet pacients tiek regulāri uzraudzīts – to sauc par aktīvo uzraudzību.
NET aprūpes komanda novērtēs, kurš ārstēšanas veids ir vispiemērotākais jūsu pacienta konkrētajam stāvoklim, slimības raksturīgām pazīmēm un veselības stāvoklim.
Rasa Janciauskiene
Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņā Onkoloģijas nodaļas vadītāja.
«Onkologa un ģimenes ārsta sadarbība ir ļoti svarīga, lai sasniegtu labus rezultātus vēža ārstēšanā un nepieļautu slimības atgriešanos vai recidīvu. Protams, ja cilvēkam vienlaikus ir citas slimības (arteriālā hipertensija, cukura diabēts u.c.), arī tās ir jāārstē. Vēl svarīgāk ir motivēt pacientu mainīt savu dzīvesveidu – vairāk kustēties, ēst veselīgāk, ievērot pareizu darba un atpūtas režīmu, kārtīgi atpūsties, izvairīties no stresa,” – skaidro Rasa Janciauskiene, Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņā Onkoloģijas nodaļas vadītāja.
Pēc PVO datiem, aptuveni 70-80% veselības ir atkarīgi no dzīvesveida (uzturs, fiziskās aktivitātes, miega kvalitāte, stress, vide, kurā dzīvojam). Šie faktori ir svarīgi arī vēža gadījumā. Mūsdienās jau ir dzīvesveida speciālisti, kas var konsultēt gan slimus, gan veselus cilvēkus un sniegt individuālus ieteikumus par diētu, fizisko slodzi un citiem dzīvesveida jautājumiem.
Ārstēšanas process un ilgums
Katra pacienta ceļš un ārstēšanas metožu secība var atšķirties atkarībā no tā, kur attīstījies primārais audzējs, kādos citos orgānos ir metastāzes, kā arī no pacienta blakusslimībām. Parasti pirmā ļoti svarīga lieta ir audzēja biopsija, kad mēs ņemam audzēja audus un mikroskopiski tos izmeklējam. Kad audzēja esamība ir histoloģiski apstiprināta, tiek veiktas radioloģiskās pārbaudes, lai noskaidrotu, kā slimība ir izplatījusies organismā. Ārstēšanas taktika (ārstniecības metožu secība) tiek izvēlēta multidisciplināras komandas apspriedē, kurā piedalās ķirurgs ar pieredzi audzēju ārstēšanā, ķīmijterapijas onkologs, radiācijas onkologs, radiologs, patologs un, ja nepieciešams, citi speciālisti.
Ja audzējs ir tikai vienā orgānā, tad galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska izņemšana. Pēc šūnu īpašību mikroskopiskās izmeklēšanas tiek izlemts par turpmākās (tā sauktās adjuvantās) ārstēšanas nepieciešamību. Parasti lielākā daļa šo pacientu pilnībā atveseļojas, un ārstēšanas ilgums nav liels – apmēram pusgads vai mazāk.
Ja slimība izplatījusies vairākos orgānos, bet bojājumu nav daudz (to sauc par oligometastātisku saslimšanu), arī metastāzes pēc iespējas var izņemt ķirurģiski. Taču, ja slimība ir plašāka un ķirurģiska izņemšana nav iespējama, tad medicīniska ārstēšana ir ilgstoša un var ilgt vairākus gadus. Lielākajai daļai neiroendokrīno audzēju ir raksturīga lēna progresēšana, un dažkārt ārstēšanas ilgums var būt līdz pat desmit gadiem.